Es cilvēkiem palīdzu nevis tāpēc, ka tā darīt ir labi, bet gan tāpēc, ka tas ir šī mana iemiesojuma ceļš. Es to esmu izvēlējusies vēl pirms šī iemiesojuma, bet šajā dzīvē to sapratu ne uzreiz. Mūsu Augstākais Es (mēs paši sev) nemitīgi dodam norādes un atgādinām, kāpēc esam iemiesojušies, bet mēs ne vienmēr varam uzreiz sadzirdēt sevi, atcerēties sevi.
Es pati nemanīju, ka šajā iemiesojumā esmu apguvusi tieši to, kas šobrīd veido pamatu tam, kā mijiedarbojos ar cilvēkiem. Es nesolu maģiskus brīnumus, jo esmu reāla, caur savas dzīves pieredzi zinu, ka neviens cits cilvēka vietā nevar nodzīvot viņa dzīvi, nevar iziet vai noņemt dotās mācības, kā arī nevar atņemt iespējas. Bet, ja cilvēks mostas, apzinās, meklē palīdzību un ir gatavs rīkoties, tad viņam noteikti var palīdzēt un viņš sāk piedzīvot maģiskus brīnumus.
